<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	xmlns:series="http://unfoldingneurons.com/"
	>

<channel>
	<title>RigaBrain &#187; Atklājumi</title>
	<atom:link href="http://www.rigabrain.com/blog/tag/atklajumi/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://www.rigabrain.com/blog</link>
	<description>Treniņi smadzeņu darbībai. Brain trainings.</description>
	<lastBuildDate>Thu, 09 Feb 2012 14:21:14 +0000</lastBuildDate>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>http://wordpress.org/?v=3.1</generator>
		<item>
		<title>Pētījums: cilvēkiem ir par vienu garšas izjūtu vairāk</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/02/06/petijums-cilvekiem-ir-par-vienu-garsas-izjutu-vairak-2/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/02/06/petijums-cilvekiem-ir-par-vienu-garsas-izjutu-vairak-2/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 06 Feb 2012 09:08:33 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[Atklājumi]]></category>
		<category><![CDATA[garša]]></category>
		<category><![CDATA[LETA]]></category>
		<category><![CDATA[maņas]]></category>
		<category><![CDATA[Pētījumi]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=8925</guid>
		<description><![CDATA[&#160; Londona, 17.janv., LETA. Zinātnieki atklājuši, ka cilvēkiem ir par vienu garšas izjūtu vairāk, nekā uzskatīts agrāk, vēsta laikraksts &#8220;The Daily Telegraph&#8221;. Paaudžu paaudzēm zinātnieki uzskatīja, ka cilvēka mēle var izšķirt tikai četras garšas &#8211; saldu, skābu, sāļu un rūgtu. Pēc tam tika atklāta piektā garšas izjūta &#8211; unami jeb patīkamas garšas izjūta. Taču tagad [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/02/06/petijums-cilvekiem-ir-par-vienu-garsas-izjutu-vairak-2/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Bērnības pieredze nenosaka visu dzīvi</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/01/21/bernibas-pieredze-nenosaka-visu-dzivi/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/01/21/bernibas-pieredze-nenosaka-visu-dzivi/#comments</comments>
		<pubDate>Sat, 21 Jan 2012 17:26:10 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[Atklājumi]]></category>
		<category><![CDATA[bērnība]]></category>
		<category><![CDATA[GEO]]></category>
		<category><![CDATA[Pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[pieredze]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=8603</guid>
		<description><![CDATA[Daži vispārzināmi mediķu brīdinājumi kļūst relatīvi, aplūkojot testa rezultātus, kurā salīdzinātas 814 cilvēku biogrāfijas. Augsts holesterīna līmenis, hronisks stress un psihosomatiskas slimības neatstāj izmērāmu iespaidu uz dzīves ilgumu un veselību vecumā, gluži tāpat kā smags raksturs, ģenētiska predisponētība no vecākiem vai to agrīna nāve. Taču viena no cerīgākajām Hārvardas pētījuma atziņām ir tā, ka pat [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/01/21/bernibas-pieredze-nenosaka-visu-dzivi/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Kas kopīgs visiem laimīgajiem?</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/01/15/kas-kopigs-visiem-laimigajiem/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/01/15/kas-kopigs-visiem-laimigajiem/#comments</comments>
		<pubDate>Sun, 15 Jan 2012 17:27:16 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[Atklājumi]]></category>
		<category><![CDATA[GEO]]></category>
		<category><![CDATA[Laime]]></category>
		<category><![CDATA[Pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[socializēšanās]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=8606</guid>
		<description><![CDATA[Kas saista visus „laimīgos veselos” visās vecuma grupās un sociālajos slāņos? Tas ir spēks, kuru iespējams pierādīt pat bez visām mērīšanas metodēm, jo to uzreiz var pamanīt, satiekot šos cilvēkus klātienē. Tā ir spēja mīlēt un ļaut mīlēt sevi. „Happiness equals love” (laime ir mīlestība), pētnieks Džordžs Vaillants, kurš salīdzinājis 814 cilvēku biogrāfijas, teic, ka [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/01/15/kas-kopigs-visiem-laimigajiem/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Tiesu psiholoģiskā ekspertīze</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/01/12/tiesu-psihologiska-ekspertize/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/01/12/tiesu-psihologiska-ekspertize/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 12 Jan 2012 12:40:28 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[Atklājumi]]></category>
		<category><![CDATA[bērni]]></category>
		<category><![CDATA[civillieta]]></category>
		<category><![CDATA[Emocijas]]></category>
		<category><![CDATA[Nacionālais veselības dienests]]></category>
		<category><![CDATA[tiesu psiholoģiskā ekspertīze]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=8864</guid>
		<description><![CDATA[Pēc kāda mūsu klienta lūguma sniedzam nelielu ieskatu tajā, kas ir tiesu psiholoģiskā ekspertīze, kādas personas to ir tiesīgas veikt Latvijā, kādēļ šāda ekspertīze vajadzīga, un uz kādiem jautājumiem tā palīdz gūt atbildes. Tiesu ekspertīze ir izmeklēšanas darbība, kuru veic viens vai vairāki eksperti procesa virzītāja uzdevumā un kuras saturs ir ekspertīzei sniegto objektu pētīšana [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/01/12/tiesu-psihologiska-ekspertize/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Psihes aizsardzības mehānismi kā organisma imūnsistēma</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/01/10/psihes-aizsardzibas-mehanismi-ka-organisma-imunsistema/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/01/10/psihes-aizsardzibas-mehanismi-ka-organisma-imunsistema/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 10 Jan 2012 17:28:32 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Arhīvs]]></category>
		<category><![CDATA[aizsardzības mehānismi]]></category>
		<category><![CDATA[Atklājumi]]></category>
		<category><![CDATA[Es]]></category>
		<category><![CDATA[GEO]]></category>
		<category><![CDATA[imūnsistēma]]></category>
		<category><![CDATA[Pētījumi]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=8609</guid>
		<description><![CDATA[Modernās dvēseļu zinātnes dibinātājs Zigismunds Freids un viņa meita Anna ievēroja, ka mūsu  „Es” attīsta neapzinātas stratēģijas, lai reaģētu uz traumatiskiem notikumiem – zaudējumiem, slimībām, neatrisināmiem konfliktiem. To, ko Freids sauca par aizsardzību, var salīdzināt ar organisma imūnsistēmu. Kamēr imūnsistēma ražo antivielas un koagulantus, lai aizvērtu brūces vai uzveiktu infekcijas, dvēseles aizsardzība ietekmē realitātes uztveri [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/01/10/psihes-aizsardzibas-mehanismi-ka-organisma-imunsistema/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Spēja „pārvērst salmus zeltā” mums ar laiku pastiprinās pati no sevis</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/01/05/speja-%e2%80%9eparverst-salmus-zelta%e2%80%9d-mums-ar-laiku-pastiprinas-pati-no-sevis/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/01/05/speja-%e2%80%9eparverst-salmus-zelta%e2%80%9d-mums-ar-laiku-pastiprinas-pati-no-sevis/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 05 Jan 2012 17:29:52 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[aizsardzības mehānismi]]></category>
		<category><![CDATA[Atklājumi]]></category>
		<category><![CDATA[fiziskās aktivitātes]]></category>
		<category><![CDATA[GEO]]></category>
		<category><![CDATA[iepazīšana]]></category>
		<category><![CDATA[imūnsistēma]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmija]]></category>
		<category><![CDATA[Pētījumi]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=8611</guid>
		<description><![CDATA[Dzīve varētu būt tik viegla, ja mēs apzināti spētu izvēlēties katrai situācijai atbilstošo dziedinošāko aizsardzības stratēģiju. Taču tas diemžēl mums nav pa spēkam. Mūsu dvēseles imūnreakciju, gluži tāpat kā antivielu iedarbību mūsu asinīs, nevar ietekmēt apzināti. Uz „dzīves alķīmiju” neiedarbojas medikamenti, to nevar ieraudzīt smadzeņu datortomogrāfijas attēlā. Toties tā jo skaidrāk izpaužas cilvēka uzvedībā. Gadu [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/01/05/speja-%e2%80%9eparverst-salmus-zelta%e2%80%9d-mums-ar-laiku-pastiprinas-pati-no-sevis/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Identificēts gēns, kurš kontrolē atmiņu saglabāšanos</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/01/02/identificets-gens-kurs-kontrole-atminu-saglabasanos/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/01/02/identificets-gens-kurs-kontrole-atminu-saglabasanos/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 02 Jan 2012 06:53:18 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[Atklājumi]]></category>
		<category><![CDATA[atmiņas]]></category>
		<category><![CDATA[kondicionēšanās]]></category>
		<category><![CDATA[mācīšanās]]></category>
		<category><![CDATA[neironi]]></category>
		<category><![CDATA[peles]]></category>
		<category><![CDATA[Pētījumi]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=8729</guid>
		<description><![CDATA[Gēns regulē smadzeņu spēju veidot jaunas atmiņas. Anne Trafton, Masačūsetsas tehnoloģiju institūts (MIT) Kad ar jums atgadās kas jauns, jūsu smadzenes kodē atmiņas, izmainot savienojumus starp neironiem. Masačūsetsas tehnoloģiju institūta (MIT) zinātnieki ir noteikuši gēnu, kas kontrolē šo sarežģīto procesu. Atklājumi ne tikai sniedz jaunas zināšanas par molekulārajiem pamatiem atmiņas veidošanā, bet var arī palīdzēt [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/01/02/identificets-gens-kurs-kontrole-atminu-saglabasanos/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Izrādās, ka dzīve ir nevis kā līkne, bet gan kā apļi</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2011/12/30/izradas-ka-dzive-ir-nevis-ka-likne-bet-gan-ka-apli/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2011/12/30/izradas-ka-dzive-ir-nevis-ka-likne-bet-gan-ka-apli/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 30 Dec 2011 13:45:15 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Arhīvs]]></category>
		<category><![CDATA[apļi]]></category>
		<category><![CDATA[atdzīvināšana]]></category>
		<category><![CDATA[Atklājumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzīve]]></category>
		<category><![CDATA[gredzeni]]></category>
		<category><![CDATA[Pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[psiholoģija]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=8589</guid>
		<description><![CDATA[Vairākums cilvēku redz dzīvi kā vienu vienīgu augšupejošu un krītošu līkni: izaugsmei, uzplaukumam un briedumam nenovēršami sekos sabrukums, zaudējumi un slimības. Ilgu laiku tāds bija arī cilvēka dzīves pētnieku skatījums. Taču Hārvardas un citu ilgtermiņa pētījumu rezultāti liek domāt, ka realitātei vairāk atbilst kāda cita līdzība – ūdenī iemests akmens, kas rada apļveida viļņus. Katrs [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2011/12/30/izradas-ka-dzive-ir-nevis-ka-likne-bet-gan-ka-apli/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Kas ietekmē smadzeņu darbību iemīlēšanās laikā?</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2011/12/27/kas-ietekme-smadzenu-darbibu-iemilesanas-laka/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2011/12/27/kas-ietekme-smadzenu-darbibu-iemilesanas-laka/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 27 Dec 2011 17:22:05 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[Atklājumi]]></category>
		<category><![CDATA[Hormoni]]></category>
		<category><![CDATA[iekāre]]></category>
		<category><![CDATA[iemīlēšanās]]></category>
		<category><![CDATA[obsesīvi kompulsīvi traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[pieķeršanās]]></category>
		<category><![CDATA[pievilkšanās]]></category>
		<category><![CDATA[stadijas]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=8596</guid>
		<description><![CDATA[Kāpēc mēs sakām, ka iemīloties ir izveidojusies ķīmija starp diviem cilvēkiem? Kāpēc jūtamies savādāk, kad esam iemīlējušies? Atbilde uz šiem jautājumiem pēdējā laikā sāk kļūt arvien aktuālāka. Smadzenēm šādi liek justies hormoni un virkne ķīmisku reakciju, kas norisinās iemīlēšanās laikā. Bioloģijas antropoloģe Helēna Fišere no Vastu Rodžersas Universtātes ir ierosinājusi trīs iemīlēšanās posmus. Katru iemīlēšanās [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2011/12/27/kas-ietekme-smadzenu-darbibu-iemilesanas-laka/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Baiļu sekundēs mēs uztveram un atceramies daudz vairāk informācijas</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2011/12/23/bailu-sekundes-mes-uztveram-un-atceramies-daudz-vairak-informacijas/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2011/12/23/bailu-sekundes-mes-uztveram-un-atceramies-daudz-vairak-informacijas/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 23 Dec 2011 13:41:27 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Arhīvs]]></category>
		<category><![CDATA[Atklājumi]]></category>
		<category><![CDATA[bailes]]></category>
		<category><![CDATA[GEO]]></category>
		<category><![CDATA[informācijas uztvere]]></category>
		<category><![CDATA[pieredze]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=8585</guid>
		<description><![CDATA[Neirozinātnieks Čezs Stetsons no Kalifornijas Tehnoloģiju institūta liek cilvēkiem izjust nāves bailes un pēta viņu laika izjūtu. Zinātnieks Stetsons skaidro eksperimenta būtību: „Mēs gribējām izpētīt, kā bailes ietekmē cilvēka laika izjutu. Pārbaudījām to ar „SCAN-Diving” palīdzību: eksperimenta dalībnieki Dalasas atrakciju parkā uzkāpa 46 metrus augstā tornī un tika iesieti virvē. Tad tika atkabināts drošības āķis, [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2011/12/23/bailu-sekundes-mes-uztveram-un-atceramies-daudz-vairak-informacijas/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>

