<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	xmlns:series="http://unfoldingneurons.com/"
	>

<channel>
	<title>RigaBrain</title>
	<atom:link href="http://www.rigabrain.com/blog/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://www.rigabrain.com/blog</link>
	<description>Treniņi smadzeņu darbībai. Brain trainings.</description>
	<lastBuildDate>Tue, 22 May 2012 17:50:24 +0000</lastBuildDate>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>http://wordpress.org/?v=3.1</generator>
		<item>
		<title>Humors jeb kāpēc mēs smejamies?</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/22/humors-jeb-kapec-mes-smejamies/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/22/humors-jeb-kapec-mes-smejamies/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 22 May 2012 13:59:28 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[humora teorijas]]></category>
		<category><![CDATA[humors]]></category>
		<category><![CDATA[smiešanās]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=9833</guid>
		<description><![CDATA[Jau vairāk nekā 100 gadus pētnieki ir mēģinājuši izprast „humora” jēdzienu. Mūsdienās ir pierādīts, ka tam ir liela nozīme ne tikai starppersonu attiecībās, bet arī stresa mazināšanā, piemēram, varbūt arī jūs esat novērojuši, ka reizēm cilvēki mēdz spontāni un dažkārt nevietā smieties, apmeklējot ārstu. Humors pieder pie pozitīvās psiholoģijas aspektiem, tomēr līdz pat šīs desmitgades [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/22/humors-jeb-kapec-mes-smejamies/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Suminām konkursa uzvarētāju!</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/21/suminam-konkursa-uzvaretaju/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/21/suminam-konkursa-uzvaretaju/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 21 May 2012 09:32:13 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[RigaBrain konkursi]]></category>
		<category><![CDATA[laimīgais uzvarētājs]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=9860</guid>
		<description><![CDATA[RigaBrain veselu mēnesi piedāvāja iespēju piedalīties konkursā &#8220;Iesaisties un laimē RigaBrain seansu 2012.gada 19. maijā!&#8221;. Šajā aktivitātē relaksējošo RigaBrain smadzeņu darbības uzlabošanas autotreniņu varēja laimēt ikviens. Nu zinām, ka laimīgais uzvarētājs ir Dāvis Baumanis! Sirsnīgi suminām Dāvi, kurš jau pavisam drīz varēs relaksēties laimētajā RigaBrain seansā! &#160; Sirsnīgs paldies ikvienam, kas iesaistījās! Konkursi turpinās, un [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/21/suminam-konkursa-uzvaretaju/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Partnera izvēle un to ietekmējošie faktori</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/20/partnera-izvele-un-to-ietekmejosie-faktori/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/20/partnera-izvele-un-to-ietekmejosie-faktori/#comments</comments>
		<pubDate>Sun, 20 May 2012 13:48:06 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Zanes blogs]]></category>
		<category><![CDATA[apmaiņas teorija]]></category>
		<category><![CDATA[dubultnieka teorija]]></category>
		<category><![CDATA[partnera izvēle]]></category>
		<category><![CDATA[partnera izvēles teorijas]]></category>
		<category><![CDATA[partnera izvēli ietekmējoši faktori]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=9821</guid>
		<description><![CDATA[Vai esi kādreiz domājis par to, kādēļ tev blakus ir tieši šis konkrētais cilvēks? Iespējams, pats lieliski zini atbildi uz šo jautājumu. Šajā rakstā apkopotas vairākas teorijas par to, kādā veidā bieži vien izvēlamies partneri. Partnera izvēli daļa autoru skaidro ar dubultnieku teoriju, tātad, partneris tiek izvēlēts pēc līdzības principa. Protams, šī izvēle notiek  neapzināti. [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/20/partnera-izvele-un-to-ietekmejosie-faktori/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Kas ir psihiatrija?</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/19/kas-ir-psihiatrija/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/19/kas-ir-psihiatrija/#comments</comments>
		<pubDate>Sat, 19 May 2012 13:57:05 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[Emīls Krepelīns]]></category>
		<category><![CDATA[psihiatrija]]></category>
		<category><![CDATA[simptomi]]></category>
		<category><![CDATA[sindroms]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=9829</guid>
		<description><![CDATA[Psihiatrija (psyche jeb „dvēsele” + iatreia – „ārstēšana”) ir zinātne par psihiskām slimībām, to izcelsmi, to gaitu (patoģenēzi), profilaksi un ārstēšanu. Psihisko slimību rezultātā izmainās smadzeņu spēja pareizi atspoguļot apkārtējo pasauli un tās notikumus, kā arī pareizi atspoguļot notiekošo ķermenī. Izmainās arī spēja analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un pareizi uz tiem reaģēt. Citiem vārdiem [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/19/kas-ir-psihiatrija/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Mazliet par šizofrēniju&#8230;</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/18/mazliet-par-sizofreniju/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/18/mazliet-par-sizofreniju/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 18 May 2012 13:55:46 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[patopsiholoģija]]></category>
		<category><![CDATA[psihes šķelšanās]]></category>
		<category><![CDATA[Šizofrēnija]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=9827</guid>
		<description><![CDATA[Šizofrēnija ir viena no visizplatītākajām slimībām psihiatrijā. Pētījumi liecina, ka slimo pieci līdz astoņi procenti no iedzīvotājiem, citiem vārdiem, katrs simtais planētas iedzīvotājs. Saslimt ar šo garīgo kaiti var jebkurā laikā, taču visbiežāk tas notiek no 15 līdz 30 gadu vecumam. Vīrieši un sievietes slimo vienlīdz bieži. Pirmo reizi kā pastāvīgu saslimšanu šizofrēniju aprakstīja vācu [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/18/mazliet-par-sizofreniju/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Neironi – cilvēka smadzeņu pamata struktūrvienības</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/17/neironi-%e2%80%93-cilveka-smadzenu-pamata-strukturvienibas/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/17/neironi-%e2%80%93-cilveka-smadzenu-pamata-strukturvienibas/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 17 May 2012 13:48:51 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[neirona uzbūve]]></category>
		<category><![CDATA[neirons]]></category>
		<category><![CDATA[neironu tipi]]></category>
		<category><![CDATA[Smadzenes]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=9823</guid>
		<description><![CDATA[Neirons ir vienkāršākais nervu sistēmas darbības elements. Tā ir šūna ar trim svarīgām detaļām: dendrītiem šūnas ķermeni aksonu &#160; Nervu šūnai var būt teju neierobežots daudzums izaugumu (dendrītu), tomēr tikai viens no tiem ir aksons – galvenais un lielākais izaugums. Dendrīti ir izteikti sazaroti. Aksoni parasti mēdz ļoti izstiepties, un beigu daļā tie var sazaroties [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/17/neironi-%e2%80%93-cilveka-smadzenu-pamata-strukturvienibas/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Efektīvas dusmošanās taktikas</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/16/efektivas-dusmosanas-taktikas/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/16/efektivas-dusmosanas-taktikas/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 16 May 2012 13:48:03 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Zanes blogs]]></category>
		<category><![CDATA[dusmas]]></category>
		<category><![CDATA[dusmošanās taktikas]]></category>
		<category><![CDATA[Emocijas]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=9819</guid>
		<description><![CDATA[Mūsu dzīve sastāv ne vien no priekiem, smiekliem, laimes un jautrības, dažkārt nākas piedzīvot un uz savas ādas izjust kādu pretējā pola emociju, piemēram, dusmas. Dusmas pašas par sevi ir iznīcinošas, bet tikai tad, ja ar tām neko nedarām. Lūk daži ieteikumi, ko darīt ar dusmām, ja tās tomēr mūs piemeklē! Svarīgi zināt savu dusmošanās [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/16/efektivas-dusmosanas-taktikas/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Kas ir psihosomātika?</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/15/kas-ir-psihosomatika/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/15/kas-ir-psihosomatika/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 15 May 2012 15:39:41 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[medikamenti]]></category>
		<category><![CDATA[psihosomātika]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=9728</guid>
		<description><![CDATA[Par to, ko mūsdienās dēvējam par psihosomātiku, „gudrie prāti” sāka runāt jau 2000.g.p.m.ē. Piemēram, Senajā Ēģiptē valdīja uzskats, ka sievietēm garastāvokļa traucējumi rodas tamdēļ, ka dzemde klejo pa ķermeni un atkarībā no tā, kurā vietā atrodas, sieviete jūtas noteiktā veidā. Hipokrāts 400.g.p.m.ē. šo uzskatu nodēvēja par histēriju. Tikai 17.gs. sāka parādīties runas arī par vīriešiem [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/15/kas-ir-psihosomatika/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Intervija ar Pēteri Urtānu. Savs bizness kā hobijs un sapņu piepildīšana</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/14/intervija-ar-peteri-urtanu-savs-bizness-ka-hobijs-un-sapnu-piepildisana/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/14/intervija-ar-peteri-urtanu-savs-bizness-ka-hobijs-un-sapnu-piepildisana/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 14 May 2012 11:50:17 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[RigaBrain trenera blogs]]></category>
		<category><![CDATA[intervija]]></category>
		<category><![CDATA[Pēteris Urtāns]]></category>
		<category><![CDATA[RigaBrain izcelšanās]]></category>
		<category><![CDATA[Uzņēmējdarbība]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=9768</guid>
		<description><![CDATA[Veiksmīgi vadīt uzņēmumu, ja tas dibināts īsi pirms Latvijas finanšu krīzes? Nebankrotēt, ja kādā pirmsjāņu dienā garnadži iznes visu ofisu tukšu, šādi apstādinot uzņēmuma darbību uz diviem mēnešiem? „RigaBrain”, kas ikvienam piedāvā uzlabot savu smadzeņu darbību, tas bija pa spēkam! „RigaBrain” vadītājs Pēteris Urtāns prot izmantot veiksmi neveiksmē un ir pārliecināts – mūsdienās būt biznesmenim [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/14/intervija-ar-peteri-urtanu-savs-bizness-ka-hobijs-un-sapnu-piepildisana/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>RigaBrain atsauksme &#8220;Smadzeņu autotreniņi &#8211; lēciens jaunas apziņas pakāpē!&#8221;</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/13/rigabrain-atsauksme-smadzenu-autotrenini-leciens-jaunas-apzinas-pakape/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/13/rigabrain-atsauksme-smadzenu-autotrenini-leciens-jaunas-apzinas-pakape/#comments</comments>
		<pubDate>Sun, 13 May 2012 16:07:41 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[RigaBrain atsauksmes]]></category>
		<category><![CDATA[Emīlija Kazakēvičute]]></category>
		<category><![CDATA[pilnvērtīgāka dzīve]]></category>
		<category><![CDATA[RigaBrain atsauksme]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=9755</guid>
		<description><![CDATA[Emīlija Kazakēvičute (pašnodarbinātā, 63) &#8220;Paldies par iespēju izvērtēt savu pašreizējo apziņas stāvokli. Detaļās pietiktu vietas romānam, bet iztiksim ar īsu apkopojumu. Jau vairāk kā 10 gadus esmu garīgos meklējumos &#8211; sevis atpazīšanā, pasaules izpratnē u.c. Apmeklējot jūsu seansus, sākums diezgan dramatisks &#8211; šķita, haosa atgriešanās, bet ap ceturto &#8211; piekto seansu sapratu, ka iepriekš smeltās [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/13/rigabrain-atsauksme-smadzenu-autotrenini-leciens-jaunas-apzinas-pakape/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>

