Anita stāsta:
“Es sešus gadus gulēju gultā un nevarēju nosēdēt. Esmu piedzīvojusi, ka esot gultā, ļoti maz, kur tieku, un ja arī tieku – par augstu maksu. Tāpēc esmu ļoti priecīga, ka tagad ar draudzenēm varu aizbraukt, piemēram, ekskursijā pa Inčukalnu vai uz savām tēva mājām, kur, protams, man bija ļoti patīkami atgriezties. Redzēt, kādi jaunumi tur ir, satikt mammu un pastaigāties pa apkārtni. Tā kā man tādi priecīgi notikumi! Un ceru, ka vēl kāds draugs vai draudzene pieteiksies un mani kaut kur aizvedīs. Man ļoti, ļoti patīk braukt! Kad es tieku izvesta ārā no rītiem no aprūpes mājas, lai pastaigātos, reizēm pat ir tāda sajūta, ka šoferītis mani aizvedīs uz skolu vai uz darbu. Un es mēdzu agri pastaigāties. Šeit ir ļoti skaisti! No rītiem šeit ir tāda skaista migliņa, un kad lec saulīte, arī ir ļoti skaisti. Un ir iespējas drošāk braukt pa šoseju, jo ir mazāk masīnu un riteņbraucēju. Man ļoti patīk pastaigas. Tiešām fantastiski!
Un arī fantastiski ir tas, ka es varu darboties ar datoru un arī tur doties pastaigās, pat uz tādām zemēm, kur neesmu bijusi – paskatos video vai fotogrāfijas. Gan jau kāds mani aizvedīs vai es pati aizbraukšu uz turieni, kur vēlos.
Tā kā man ir liels prieks par katru iespēju būt saulītē un pašai pārvietoties, jo, kad agrāk gultā mani izveda laukā, tad izveda un nolika. Nekur tālāk netiku. Ja kāda tantiņa apsēdās un sāka kaut ko nelāgu runāt, tad man vienmēr bija domas: „Vai, cik jauki būtu, ja es varētu pazust no šejienes!” Tagad es tiešām varu staigāt tur, kur mani neviens netraucē un būt savā nodabā pie dabas. Man tas tiešām ir sirdij tuvu.
Sākot no jūnija es sāku sēdēt ratiņos – sākumā pusstundu, un 22. jūnijā un tajās dienās, kad jutos īpaši lab,i es jau varēju divas stundas nosēdēt. Un tagad, 22. augustā, jau varēju nosēdēt gandrīz četras stundas! Vakar es aizbraucu pat līdz tēva mājām tur pastaigāties. Biju ļoti priecīga par šādu iespēju. Pārvietoties ar ratiņiem es spēju pati, neskatoties uz to, ka rokas pagaidām tā – ne īpaši. Bet vismaz viena kāja kustas – ar to es atsperos un braucu.
Pateicoties RigaBrain seansiem, man tieši šādi uzlabojumi veselībā ir! Es tiešām priecājos, ka šāda iespēja man tika piedāvāta. Tāpēc es tagad varu tik tālu tikt – līdz šim mežam, piemēram. Un līdz mašīnai. Un tālāk. Līdz lidmašīnai arī tikšu!”
Skaties arī Anitas pirmo un otro stāstu!
______
Zināšanai: Individuālus gadījumus un statistiku nedrīkst vispārināt. Sasniegumi un rezultāti katram cilvēkam ir individuāli, un seansu daudzums katram ir atšķirīgs.
______
Ja Jums bija saistošs šis ieraksts, Jums varētu interesēt arī citi RigaBrain video!
_____
______
